Dārgie Baltās pirts atpūtas centra apmeklētāji!

Nesen apritēja 10 gadi, kopš nolēmu uzņemties Baltās pirts uzņēmuma pārveidi un centra sava veida atdzimšanu. Apzinos to, ka desmit gadi ir nieks salīdzinot ar tiem vairāk kā 105 gadiem, kopš Baltā pirts tika uzcelta, tomēr daudz kas šajos pēdejos desmit gados ir mainījies. Šī dekāde ir nesusi neskaitāmas spilgtas atmiņas, piedzīvojumus un pārdzīvojumus, jo vairāk tāpēc, ka centrs sastāv nevis no ēkas un tās satura, bet no katra cilvēka, kas to dažnedažādu iemeslu pēc apmeklē. Mūsu klientu lokā ir gan turīgi uzņēmēji un deputāti, gan klienti, kuri skaita ne vairs santīmus, bet centus, lai atļautos apmeklēt mūsu pirti. Man pašam par izbrīnu un prieku, starp mūsu sienām, gandrīz bez izņēmuma, mūsu klientiem izdodas kopā sadzīvot ar labsirdību, humoru un toleranci. Ja kāds ierodas pie mums uzvilkts un īgns, vai neapmierināts ar savu dienu, tas parasti iziet dažas stundas vēlāk atvadoties ar daudz vieglāku noskaņojumu.

Pārdomājot pēdējo desmitgadi, garša, kas paliek mutē, ir neliels gandarījums par paveikto, neliela sāpīte par to, ko gribējās paveikt labāk vai ātrāk, un, galvenokārt, prieks par visiem tiem cilvēkiem, kas iecienījuši šo Rīgas nostūri, ko esam kopīgiem spēkiem izveidojuši. Paldies katram, kurš savu roku ir pielicis pie centra izveides šajos gados, un pats galvenais: paldies katram klientam, kurš ir to apmeklējis! Turpināsim Jūs sagaidīt ar sirsnību un atsaucību!



Vēsture

Pirtī iešana latviešu tautas kultūrā ir saistīta ar gadsimtiem senām paražām un rituāliem. Senos laikos pirts ēku izmantoja ne tikai kā mazgāšanās vietu. To uzskatīja par tīrāko, siltāko un svētāko vietu, kur pasaulē laist bērnus, dziedināt un ārstēt dažādas kaites. Dažreiz to izmantoja saimnieciskām vajadzībām, kā kūpinātavu. Bet galvenokārt, cilvēki gāja uz pirti attīrīties jaunai dienai – gan fiziski, gan garīgi. Šodien ir tieši tāpat.

Mūsdienās lauku pirts funkcijas pilsētā daļēji aizstāj sauna, tomēr tā nav īsta lauku pirts. Tāpēc mēs esam atjaunojuši Balto pirti, lai tu, tava ģimene un draugi varētu apmeklēt īstu lauku pirti arī pilsētā.

Hugo Lapiņš savā Managvas veikalā, c.1901

Reinis Lapiņš, kalējs no Ropažiem, 1850. gadā pārnāca uz dzīvi Rīgā, lai uzsāktu pirmo ģimenes biznesu un pilsētas dzīvē ieviestu pirts tradīciju. 1900. gada sākumā viņa dēls Hugo Lapiņš atstāja Latviju un devās jauna biznesa iespēju meklējumos. Viņš nonāca Nikaragvā Managvā, strādāja kā tirgus aģents un uzsāka kafijas grauzdēšanu un eksportēšanu uz Eiropu. Viņa darbība vainagojās panākumiem un pēc sešiem gadiem ar uzkrātajiem līdzekļiem viņš atgriezās Rīgā, lai sāktu divu pirts kompleksa būvniecību. Otrā šī ēka Tallinas ielā 71 kopš 1908. gada ir zināma kā Baltā pirts.

Sākotnēji pirts tika būvēta, paredzot četras pirts zonas ar ģērbtuvēm – katra aptuveni 60 apmeklētājiem. Pirtī bija atsevišķas vannasistabas atpūtai un veselības stiprināšanai ar dažādām sāls procedūrām, ēteriskām un tonizējošām eļļām. Katru nakti tika kurinātas četras kurtuves, lai sagatvotu pirtis nākamajai dienai. Malka tika cirsta ar rokām un vesta no laukiem. Pirts ēkas bēniņos tika karsēts ūdens divās 15,000 l lielās rūdīta tērauda tvertnēs. Tās tika kurinātas ar oglēm, lai apgādātu pirti ar nepieciešamo siltā ūdens daudzumu.

Hugo Lapiņš Managvas centrāltirgū, c.1903

Pirmajos darbības gados pirti apmeklēja līdz 2000 cilvēku dienā. Jāatzīst, ka pirts darbojās ne tikai kā mazgāšanās un relaksēšanās vieta, bet arī kā sabiedrības kopā sanākšanas vieta, kur tika runāts par politiku, sportu, kultūru, apspriesti sadzīviski jautājumi.

Baltā pirts ir pārdzīvojusi divus pasaules karus un četras pastāvošās valdības. Šodien pirti vada Hugo mazmazdēls, kurš atstāja programmētāja karjeru ASV Kalifornijā un atgriezās Latvijā, lai saglabātu savas ģimenes iesākto darbu, dāvājot cilvēkiem siltumu.

Presē

Baltic Outlook / 01.2009.

Žurnāls "Bahbac"

Žurnāls "Māja" / 20.01.2012.

Žurnāls "Māja" / 02.03.2012.

Žurnāls "Ir" / 20.09.2012.

Žurnāls "Pastaiga" / 20.10.2012.